Sākot no dārzniekiem un ne tikai bieži vien nevar atšķirt plūmju un plūmju, jo abās ir daudz šķirņu un ir mazliet līdzīgas viena otrai. Plūms ir augu ģints, kurā ir vairāk nekā 100 sugu, un tieši pati plūme ir viena no tām. Tādējādi plūme ir viena no plūmju šķirnēm un ir iekļauta šajā koncepcijā.
Visbiežāk plūme ir īpašs veids, proti, vietējā plūme, no kuras lielāko daļu iegūst, šķērsojot ērkšķus un plūmes.
Lai saprastu atšķirību starp plūmēm un plūmēm, ir jāpievērš uzmanība šādiem faktoriem:
- koka izskats;
- augļa īpašības;
- augļu iezīmes.
Alika ir izturīgāka nekā plūme, tā ir vieglāk sakņojas, augsne nepieļaujas un ir mazāka.
Ārējās atšķirības
Mājas plūme aug galvenokārt kā koks, kura augstums var sasniegt 8 metrus, lai gan ziemeļu reģionā ir arī garš, apmēram 4 metri, daudzstāvu krūmi.Ar ķiršu plūmēm koka augstums dažreiz ir līdz pat 12 metriem, un vainags izplatās.
Plūmju lapu plātne ir lielāka un blīvāka, ar smalkām grumbām, nedaudz izstiepta un pārklāta ar vieglu putekļu no apakšas. Ķiršu plūmju lapas vidēji ir 4 cm garas un platas ovālas formas, bez pubescences, ar nelielu spīdumu un līdzīgu bērzu.
Augļu garša un izskats
Plūmju un ķiršu plūmei atkarībā no konkrētās šķirnes var būt dažādi augļu izmēri. Būtībā plūmju augļi ir lielāki par ķiršu plūmēm, savukārt mājās tie sasniedz 70 g, lai arī ir mazas šķirnes.
Augļu dzeltenā krāsa ir raksturīga gan pirmajai, gan otrajai sugai, bet tikai plūmei var būt dažādi zilo nokrāsu ar matētu ādu. Ķiršu plūme parasti ir dzeltenzaļa vai sarkana, pārklāta ar spilgtu ādu.
Plūmju garša ir saldāka un sāpīgāka, ar blīvu mīkstumu, bet ķiršu plūmēm raksturīga celulozes skābums un nedaudz ūdensizturība.
Kultūras nogatavošanās
Ķiršu plūme burtiski nāk no nākamā gada, augļi nogatavojas vasaras beigās. Plūmei būs jāgaida vēl viens vai divi gadi, bet dažus augus var novākt jūnijā.
Plūmes sliktās ziemas izturas sliktāk un ir vairāk pakļautas dažādām slimībām, kas nelabvēlīgi ietekmē ražu. Ķiršu plūme šajā sakarā ir daudz stabila.
